Vairāk info: https://www.erarta.com/en/calendar/exhibitions/detail/ccd48c25-b748-11e8-9ca8-8920284aa333/

13.oktobrī Liepājas muzejā tika atklāta Liepājas vizuālās mākslas izstāde un paziņoti izstādes laureāti. Šogad tie ir trīs mākslinieki - Egons Peršēvics, Dace Dēliņa-Lipska un Valters Palaps.

Pēcpusdienā Liepājas muzejā tikās Latvijas Mākslinieku savienības priekšsēdētājs Igors Dobičins, māksliniece Līga Ķempe un Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas katedras vadītāja asoc. profesore Vineta Groza, lai izvērtētu un noteiktu Liepājas vizuālās mākslas izstādes izcilākos darbus, starp kuriem sadalīt Liepājas Kultūras pārvaldes balvu fondu 1000 eiro apmērā.

Žūrija balvu fondu lēma sadalīt starp trīs māksliniekiem – Egonu Peršēvicu par darbu “Par mieru, mīlestību un dzīvību!”, Daci Dēliņu-Lipsku par darbu “Tālumā bura” un Valteru Palapu par darbu “M.RAVELS-LE GIBET”.
Peršēvica darbu žūrija vērtēja ar sekojošiem vārdiem – atšķirīgs, kvalitatīvs sniegums un izstādes formāta paplašināšana, veiksmīga iziešana pilsētvidē. D. Dēliņa-Lipska žūriju pārsteigusi ar stabili kvalitatīvu sniegumu, kultūrvēsturiskā mantojuma atdzīvināšanu un popularizēšanu, bet Valters Palaps balvai izvēlēts par pārliecinošu debiju, uzdrošināšanos, radošu un unikālu skatījumu.

Izstādes atklāšanas laikā māksliniekiem tika pasniegtas arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes, restorānu “Oskars” un “Barons Bumbiers” sarūpētās balvas.

Izstādes atbalstītāji ir izvēlējušies apbalvot šādus darbus: LSEZ pārvalde – Alda Kļaviņa darbu “Liepāja. Novakare” ar 100 eiro, restorāns “Oskars” – Gintas Stavrovskas darbu “Lielais DZ” ar dāvanu karti restorānā 50 eiro vērtībā, bet restorāns “Barons Bumbiers” sveica Mārtiņu Krūmiņu par diptihu “Iekštelpa I” un “Iekštelpa II” ar dāvanu karti restorānā 50 eiro vērtībā.

Visu izstādes laiku – no 13.oktobra līdz 5. novembrim – izstādes apmeklētāji varēs vērtēt un balsot par sevis izvēlētajiem labākajiem darbiem. Apkopojot izstādes apmeklētāju balsojuma rezultātus, labākā darba autoram tiks pasniegta mārketinga projektu aģentūras “Fortius” sarūpēta balva – 150 eiro vērta dāvanu karte kancelejas preču veikalā “Rūtiņa”.

Jau vēstīts, ka šogad izstādei tika iesniegts apjomīgs darbu klāsts – kopumā 63 autori iesnieguši 106 darbus, līdz ar to atlases procesā komisijai nācās atlasīt daļu iesniegto darbu, tāpēc tika izvērtēta mākslas darbu profesionalitāte un izpildījums, kā arī atbilstība izstādes kopējai koncepcijai, lai parādītu Liepājas mākslinieku vizuālās mākslas daudzveidību. Mākslinieku darbus izstādei atlasīja un tās tēlu atbilstoši koncepcijai veidoja profesionāla komisija, kuras sastāvā darbojās mākslinieks un pedagogs Aldis Klaviņš, PIKC Liepājas mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas pedagoģe un māksliniece Smaida Rubeze, Liepājas muzeja direktore Dace Kārkla un grafiķis un pedagogs Juris Pasternaks.

Kopumā Liepājas vizuālās mākslas izstādē skatāmi 58 Liepājas un tās apkārtnes profesionālu mākslinieku 70 dažādu žanru, tehniku un izpildījumu mākslas darbi.

Šogad, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, izstāde notiek bez vienotas tēmas un konceptuālā uzstādījuma. Izstādes mērķis ir atklāt Liepājas profesionālās mākslas parādi, eksponējot divu pēdējo gadu laikā radītus darbus, atklājot Liepājas mākslas dzīves kopskatu, tendences un virzību.

Liepājas un apkārtnes mākslinieki darbus Liepājas muzejā varēja iesniegt no 2. oktobra lūdz 8. oktobrim, katrs mākslinieks varēja iesniegt ne vairāk kā trīs darbus.

Foto: Ritvars Sproģis

Liepājas muzejā šobrīd skatāma vizuālās mākslas kopizstāde „ Telpa dialogam”. Galveno žūrijas balvu par laikmetīgu nacionālās tēmas risinājumu gleznā „Saucējas” saņēma māksliniece Dace Dēliņa-Lipska. Gleznai, kurā atspoguļotas krāšņās un viedās suitu sievas, būs turpinājums.

Suitu sērija atnāca pie manis likumsakarīgi un dabiski. Nosaukums „Saucējas” – suitu burdons un garais ē, tas viennozīmīgi asociējas ar saukšanu. Suitu sievas ir tās, kuras spēj pateikt patiesību sejā, bez aplinkiem, tieši, kas mūsdienu politkorektajā situācijā, kad mēs vairs nedrīkstam gandrīz vairs nevienu lietu nosaukt īstajā vārdā, lai neriskētu palikt nekorekti. Manuprāt, suitu tēma ir ļoti aktuāla tieši šobrīd, kad ir ko saukt. Man likās, ka ir vērts šādu ciklu gleznot,” ieceres rašanos atklāj gleznotāja.

Māksliniece Dace Dēliņa-Lipska ielūkojusies ar suitu vēsturē, kas raksturo gleznu cikla „Saucējas” dziļāko būtību:

„Kā šī mazā suitu kopiena, pateicoties savam spēkam, noslēgtajai dzīvei, ir saglabājusi savu identitāti un kultūras vērtības. Tuvojas 400 gadu vēsture. Mēs no suitiem varam mācīties, lai šodien nosargātu savas nacionālās vērtības - tas būtu kontekstā ar bēgļu jautājumu. Suiti var stāstīt arī par citām lietām, arī par to, ka nacionālās bagātības var būt laikmetīgas. Kā Janīna Kursīte–Pakule (literatūrzinātniece, valodniece) izteikusies filmā par suitiem - tā reizē ir pagātne, tagadne un nākotne. Jā, suitu dzīvā liecība ir ļoti spēcīga. Ar saviem līdzekļiem glezniecības valodā varu nest to tālāk, arī to, kas man ir svarīgs.”

Uz balta fona, kas raksturo tīrību, profilā uzgleznotas divas dziedošas suitu sievas – viņu tērpi un lakati ir tik koši, gluži kā piesātināta vasaras pļava, kas zied visās varavīkšņu krāsās.

„Satikšanās ar suitiem notika šogad Jūrkalnē. Igo uzaicināja uz savu ikgadējo plenēru. Plenēra izstādes atklāšanā suitu sievas mūs apdziedāja, tad es arī uz savas ādas izjutu, kā tas ir, kad suitu rokās nonāk konfidenciāla informācija. Man tas likās brīnišķīgi.

Šajā gleznu ciklā bez lieka izskaistinājuma gribu parādīt, kā izskatās suitu sievas darbībā – dziedot vai vienkārši esot kopā. Tikpat tiešas, kādas ir suitu sievas, tikpat tieša būs arī glezniecības valoda,” to, kas iedvesmojis gleznot tieši suitu sievas, atklāj māksliniece Dace Dēliņa Lipska.
Suitu sievas gleznās atklāsies visā savā krāšņumā, sola māksliniece, gan ar savu tautastērpu krāsām, lakatiem, saktām, gan viņām raksturīgajām un unikālajām izteiksmēm. Ir pienācis laiks saukt, saka māksliniece, tā aicinot latviešus neizirt, nepazaudēt savu es šajā globalizācijas laikmetā.

Autori: Inga Ozola (Latvijas Radio korespondente)

30. oktobrī Liepājas muzeja lielajā izstāžu zālē atklāta Liepājas vizuālās mākslas kopizstāde „Telpa dialogam” un sumināti izstādes laureāti, kurus noteica profesionāla žūrija. Galveno balvu par gleznu “Saucējas” saņēma Dace Dēliņa-Lipska.

Māksliniece Dace Dēliņa-Lipska saņēma galveno balvu 500 eiro (pirms nodokļu nomaksas) vērtībā par laikmetīgu nacionālās tēmas risinājumu gleznā “Saucējas”.

Autori: lsm.lv kultūras redakcija

Divas mākslinieces izstādē Un vilks runā ar savu iekšējo zvēru.

Kad Sarkangalvītei māte piekodināja aiznest vecmāmiņai raušus, rātni ejot pa meža taciņu un nekur nenovirzoties, Sarkangalvīte tomēr nepaklausīja, nebija rātna, ļāvās vilka vilinājumam, no taciņas novirzījās un rezultātā nonāca pelēča vēderā, vēsta visiem zināmā pasaka.

Citāts no pasakas par Sarkangalvīti un bērnības atmiņas par to bijis pirmais impulss gleznu izstādei Un vilks, kas līdz 30. augustam bez maksas apskatāma Kalnciema kvartāla galerijā Rīgā, stāsta viena no izstādes autorēm māksliniece Rasa Šulca. Tomēr izstāde, ko viņa veidojusi kopā ar savu kursabiedreni un draudzeni mākslinieci Daci Dēliņu-Lipsku, nav tik daudz par Sarkangalvīti, cik par vilku, kas īstenībā jau kopš aizlaikiem mīt mūsos pašos un var likt par sevi manīt visdažādākajos veidos un situācijās.

Zvērs ir daļa no paša cilvēka neapzinātās dabas, kas veidojusies evolūcijas gaitā. Zvērs nav ne slikts, ne labs, viņš vienkārši ir un būs, kamēr vien mēs dzīvosim, skaidro R. Šulca. Tikai no mums ir atkarīgs, vai zvērs būs mūsu kalps vai pavēlnieks. "Ar savu iekšējo vilku var sarunāties, var nonākt viņa varā vai gūstā vai arī viņu var uzvarēt. Pie ķēdes turēt gan nesanāks, arī iet viņa pavadā nebūtu labi, bet var mēģināt viņu saprast un pieņemt," stāsta māksliniece un norāda – izstāde ir par sarunu un attiecībām ar savu iekšējo vilku.

Rasa un Dace savulaik kopīgi aizstāvējušas maģistra darbu, tad arī sarīkota neliela kopīga ekspozīcija Vāgnera zālē, taču pirmā nopietnākā sadarbība abām ir šī izstāde. Māksliniecēm saskanot doma, ka ar iekšējo vilku jāveido dialogs un attiecības, tomēr katra šo tēmu savos darbos interpretē nedaudz atšķirīgi. R. Šulcas gleznu nosaukumos figurē Galva un vilks. Viņa teic, ka, spēlējoties ar Sarkangalvītes vārdu, galva te ir tā, kas domā tā, kā vajag, kā ir "pareizi", kā māca skolā. Savukārt vilks runā pats savā balsī, kas nav ieliekama pareizuma/nepareizuma rāmjos. "Es vairāk esmu par sarunu, mēģināšanu saprasties ar savu vilku, savukārt Dace vairāk tiecas uz viņa uzvarēšanu. Daces gleznu sērija ir kā nosacīts iniciācijas rituāls, Sarkangalvītei dodoties cauri bīstamajam mežam," atšķirīgo skatījumu uz kopējo izvēlēto tēmu raksturo R. Šulca.

Vai risināt attiecības ar savu iekšējo zvēru – vai tas būtu vilks vai kāds cits dzīvnieks – ir vieglāk tieši ar mākslas starpniecību? Rasa uzskata, ka drīzāk šīs attiecības iespējams izprast līdz ar pamatīgu sarunu pašam ar sevi. Māksla te var palīdzēt, bet ne paveikt galveno. Tajā pašā laikā māksla R. Šulcai ir kas tāds, ko nevar nedarīt. Dvēseles un gara nepieciešamība.

Autore: DIĀNA KĀRKLIŅA, Diena
Foto: Aivars liepiņš, Dienas mediji

Izstāde ar saviem darbiem piedalās 32 dažādu paaudžu Liepājas mākslinieku. Kopumā Minskā būs apskatāmi 62 darbi, to vidū Lienes Bernātes, Benitas Bitānes, Daces Dēliņas-Lipskas, Ilonas Slaidiņas, Andra Millera, Edītes Bernatovičas, Inetas Ķergalves, Ivonna Kalitas, Ilzes Eniņas, Ulda Rubeža, Aivara Kleina, Alda Kļaviņa, Valda Mackara gleznas, Lienes Eltermanes akvareļi, Ingas Kleinas audumu kolāžas, Irinas Tīres un Ziedoņa Safronova fotogrāfijas, kā arī citu atzinību guvušu Liepājas mākslinieku darbu.

Izstādes atklāšanā Minskas vēstures muzejā piedalīsies Liepājas kultūras pārvaldes vadītājs Juris Jirgens, mākslinieks Aldis Kļaviņš un Liepājas muzejā pārstāvji.

Izstādes mērķis ir raksturot šā brīža situāciju Liepājas vizuālajā mākslā, pārliecināties par katra autora individuālo rokrakstu un personīgo pasaules redzējumu. Izstāde atklāj Liepājas vizuālās mākslas vērtības, autoru daudzveidību un attīstības tendences.

Ideja par Liepājas mākslinieku darbi izstādi Baltkrievijā radās sabiedriskās organizācijas „Gražinja” pārstāvjiem, kuri pagājušā gadā rudenī viesojās Liepājā. Viņus iedvesmoja Liepājas mākslinieku rudens darbu parāde Liepājas muzejā, kam sekoja uzaicinājums muzejam sarīkot Liepājas vizuālās mākslas izstādi Minskā, veicinot abu valstu sadarbību kultūras un mākslas projektos.

Izstādes kurators ir Liepājas muzejs, kas uzņēmies arī atbildību par Liepājas mākslinieku darbu drošību un saglabātību to transportēšanas un izstādes norises laikā Minskā.

Liepājas mākslinieku izstāde Minskas vēstures muzeja mākslinieka Mihaila Savicka galerijā būs skatāma no 9. jūnijā līdz 28. jūnijam.

Liepājas muzejs

Ar mākslinieces Daces Dēliņas-Lipskas baleta skiču izstādes „Ballet” atklāšanu Liepājā galerijā UPB sācies 3.starptautiskais bērnu baleta festivāls, kas veltīts baletmeistara Leona Brunava piemiņai. Festivāla galvenie notikumi risināsies oktobra nogalē, bet visu nākamo mēnesi Liepājā būs skatāmas vairākas izstādes, kas veltītas baleta tēmai.

„Izstāde ir veidota tieši Starptautiskajam bērnu baleta festivālam. Visas skices ir tapušas, pozējot Ingrīdas Lūres baleta studijas meitenei, manam brīnišķīgajam modelim – Robertai. Tā ir ekskluzīva iespēja strādāt ar dzīvu modeli. Tas klātbūtnes efekts un tās dienas sajūtas skicēs ir jūtamas. Skices galerijā ir izliktas pa noskaņu tēmām. Tur arī jūtams, kā mainās noskaņojums nākamajā un aiznākamajā dienā,” stāsta māksliniece Dace Dēliņa-Lipska.

Viņai ir īpašas attiecības ar baletu. Laikā, kad citi bērni sapņojuši kļūt par kosmonautiem un skolotājiem, viņa sapņoja kļūt par balerīnu.

Dzīves laikā izdevies pietuvoties baletam dažādos veidos, bet, runājot par mākslu, skices, viņasprāt, ir tas formāts, kas vislabāk piestāv dejai, velkot paralēles – tas ir skices vieglums, kustības dinamika un mirklis, kuru nevar atkārtot vai pārkrāsot, piemēram, gleznojot. Māksliniece ir gandarīta par iespēju iesaistīties Starptautiskā bērnu baleta festivāla notikumos Liepājā.

"Esmu dzimusi Rīgā un tur arī nodzīvojusi savu lielāko mūža daļu. Tur apmeklēju baleta festivālus un pasākumus, tie man ir lieli svētki. Dzīve pēdējos deviņus gadus mani atvedusi uz Liepāju. Šeit, pateicoties baletam, es sastopu cilvēkus, kuri arī mīl baletu. Iepazinos ar Ingrīdu Lūri un tā veidojās darbs pie šīs izstādes. Man ir ļoti liels prieks, ka Liepājā ir savs baleta festivāls. Tas ir pat unikāli, ka pilsēta, kas atrodas tālāk no Latvijas centra, kopj šo tradīciju. Ingrīda ar lielisku gaumi veido festivālu un tradīcija ir dzīva,” stāsta māksliniece.

Oktobrī Liepājā notiks jau trešais Starptautiskais bērnu baleta festivāls, ko organizē Liepājas Baleta un deju studijas vadītāja Ingrīda Lūre. 24. oktobrī Liepājas teātrī notiks baleta viencēlieni "Koklētājs un velns" un "Klase koncerts" ar Rīgas horeogrāfijas vidusskolas audzēkņu piedalīšanos.
Bet 25. oktobrī „mēs piedāvājam baleta meistarklases”, stāsta festivāla rīkotāja Ingrīda Lūre.

„Pirmā stunda būs arī Rīgas horeogrāfijas vidusskolas audzēkņu atklātā stunda, kur aicināts ikviens interesents. Tā ir brīnišķīga iespēja, kā jaunie baletdejotāji trenējas. Otra klase, kur varēs piedalīties treniņu nodarbībā. To vadīs Latvijas Mākslas akadēmijas asoc. profesore Gunta Bāliņa. Vakarā sekos festivāla kulminācija – koncerts Liepājas teātrī, kurā piedalīsies jaunie dejotāji no starptautiskām skolām,” atklāj Lūre.

Bet pirms galvenajām norises dienām Liepājā gaidāmas vēl vairākas izstādes. Jau 2. oktobrī kafejnīcā "Darbnīca” tiks atklāta fotogrāfa Edgara Poheviča baleta un dejas foto izstāde, savukārt 3. oktobrī Liepājas muzejā festivāla ietvaros atklās mākslinieka Ivara Heinrihsona izstādi "Balets Liepājā. Glezniecība".

Autori: Inga Ozola (Latvijas Radio korespondente)
Foto: Ritvars Sproģis

Izstāde “Slepenais dārzs” ir mākslinieces vēstījums par cilvēka domu, emociju un jūtu pasauli. Stāsts par košo dvēseles dārzu, kurā ielūkoties var tikai ar paša saimnieka atļauju. Mākslinieces gleznās ar ekspresīvu un košu krāsu triepienu ir izpaustas viņas iekšējās dzīves vibrācijas. Par cilvēka dvēseles dzīves līkločiem māksliniece stāsta caur dabā noskatītiem simboliem.

Šajā izstādē tie ir trīs – pāvi, tauriņi un magones, kas mīt mākslinieces slepenajā dārzā. Daces Dēliņas-Lipskas gleznās dārzs ir vieta, kurā notiek nepārtraukta kustība un attīstība – tas zeļ un vēršas plašumā. Tas ir dzīvības simbols. Dārzā ir arī nemitīga cīņa ar nevēlamām parādībām un iemītniekiem. Iekopts dārzs ir saimnieka lepnums, tas simbolizē garīgu pilnveidošanos. Māksliniece uzskata, ka cilvēkiem būtu jāpievērš uzmanība gan reālu, gan domu un jūtu dārzu kopšanai. Mākslinieces iedvesmas avots ir cilvēks. Māksliniece aizrautīgi vēro cilvēkus un lasa cilvēka ķermeņa valodu, jo ķermenis, viņasprāt, nemelo. Gleznotāja uzskata, ka nav krāšņāka iedvesmas avota par dabu un interesantāka izpētes objekta par cilvēku. Izstādē “Slepenais dārzs” no ārējo cilvēka izpausmju vērošanas māksliniece pievērsusies cilvēka dvēseles dzīves refleksijām. Dacei Dēliņai-Lipskai šī būs jau otrā personālizstāde šogad. Māksliniece pret gleznošanas procesu izturas atbildīgi, tāpēc šīs izstādes pārtrauc ilgāku radošās dzīves klusuma posmu. Gleznotāja saka: “Pret mākslas radīšanu un bērnu audzināšanu izturos ar vienādi lielu atbildību, tāpēc laikā, kad audzināju savus trīs mazos bērnus, netapa ne viena izstāde, jo kāda no pusēm noteikti zaudētu. Šī izstāde iezīmē manu lēmumu turēties pie ceļa, ko reiz pati izvēlējos. Tāpēc viens no izstādes darbiem nes zīmīgo nosaukumu – “Izlaušanās”.” Dace Dēliņa-Lipska mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Studijas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijā Modes dizaina nodaļā. No 2001. gada studējusi figurālās glezniecības meistardarbnīcā, 2003. gadā ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Kopizstādēs un dažādos modes un mākslas projektos piedalās kopš 1998. gada. Mākslinieces darbi atrodas gan Liepājas muzeja kolekcijā, gan privātkolekcijās Latvijā, Itālijā, Dānijā, Zviedrijā, Vācijā un ASV. Māksliniece veidojusi vairākas tērpu autorkolekcijas. No 2001. līdz 2009. gadam strādājusi par modes apskatnieci un stila lapu veidotāju vairākos Latvijas preses izdevumos. Māksliniece radījusi vizuālo tēlu Liepājas Simfoniskā orķestra koncertcikliem “Dzintara skaņas zvaigznājs” (2013) un “Liepājas skaņas Rundāles pilī” (2014). Kopš 2006. gada māksliniece Dace Dēliņa-Lipska dzīvo Liepājā un strādā Liepājas Dizaina un mākslas vidusskolā par pedagogu un Vizuālā tēla izglītības programmas vadītāju.

Avots: www.diena.lv